Nākamais solis Brexit procesā drīz tiks sperts
Šonedēļ (27. februārī un 1. martā) Apvienotās Karalistes Lordu palāta (Parlamenta augšpalāta) turpinās komiteju līmenī apspriest likumprojektu, kas piešķir premjerministrei Terēzai Mejai tiesības piemērot Lisabonas līguma 50.pantu (kurā paredzēta oficiāla procedūra, kas dalībvalstīm jāievēro, ja tās vēlas izstāties no Eiropas Savienības saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām), uzsākot valsts izstāšanās no Eiropas Savienības procesu. Galīgais trešais lasījums ir plānots 7. martā, kuram sekos balsojums. Ja balsojums būs pozitīvs, likumprojekts ar labojumiem tiks atgriezts Parlamenta apakšpalātā, kuras deputāti balsos par tiem.
Ieilgušais izstāšanās process, kuru pavada arī virkne birokrātisks jautājumu, ir izraisījuši zināmu satraukumu arī ieceļotāju vidū. It īpaši tas attiecas uz iebraucējiem no jaunajām Eiropas valstīm. Daļa no iebraucējiem pamet valsti: Apvienotās Karalistes Valsts statistikas biroja dati liecina, ka pagājušā gada laikā Lielbritānijā uz pastāvīgu dzīvi iebraukušo cilvēku bilance ir aizvien pozitīva, taču tās rādītājs ir zemākais kopš 2014. gada jūnija. Tostarp no Apvienotās Karalistes izbraukušo iedzīvotāju vidū dominē ieceļotāji no Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas, savukārt aizvien turpina pieaugt iebraukušo Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu skaits, kuri iespēju ierasties Lielbritānijā bez vīzas ieguva vien 2014. gada sākumā.
Galvenais iebraucēju bažu iemesls ir Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu statuss pēc izstāšanās no savienības. Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja jau gatavojas izziņot brīvas pārceļošanas beigas, kas nozīmē, ka jaunu iebraucēju no Eiropas Savienības ieceļošanas beigu datums tiktu noteikts jau ap 15. martu, tiklīdz Parlaments būs apstiprinājis likumprojektu par izstāšanos. Tādējādi Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri ieceļo Lielbritāniju pēc šī datuma, vairs netiktu garantētas automātiskas tiesības pastāvīgi uzturēties Lielbritānijā. Jaunie nosacījumi ietvertu vīzu režīmu un ierobežotu piekļuvi sociāliem pabalstiem (saskaņā ar vienu no plāniem ieceļotājiem tiktu izsniegtas piecu gadu darba vīzas, taču liegta piekļuve strādājošo pabalstiem). Ieceļotājiem no Eiropas Savienības, kuri ieradušies Lielbritānijā pirms šī datuma, tiktu saglabātas viņu tiesības, kamēr vien līdzīgas garantijas tiktu piešķirtas arī citviet Eiropā dzīvojošiem britu pilsoņiem. Tas sniegtu ilgi gaidīto skaidrību 3,6 miljoniem iebraucēju no Eiropas Savienības, kuri jau dzīvo Lielbritānijā.
Tomēr šāda „beigu datuma” noteikšana radītu zināmu konfliktu ar Eiropas Savienības funkcionāriem, kuri uzstāj uz šī datuma atlikšanu līdz 2019. gadam. Taču saprotamas ir Apvienotās Karalistes bažas, ka šāda gaidīšana izraisītu milzīgu iebraucēju no Eiropas Savienības skaita pieaugumu, kas ierastos Lielbritānijā pirms brīvas pārceļošanas ierobežošanas. Kā apgalvo kāds Apvienotās Karalistes valdības pārstāvis: „Ja mēs tik ilgi gaidīsim, galu galā pie mums varētu pārvākties puse Rumānijas un Bulgārijas”.
Izstāšanās no Eiropas Savienības Valsts sekretārs Deivids Deiviss iepriekš norādīja, ka Apvienotā Karaliste nevēlas pēkšņi slēgt durvis Eiropas Savienības darba ņēmēju deguna priekšā. Viņš norāda, ka Apvienotai Karalistei vajadzēs vēl ilgu laiku, lai aizpildītu visas darba vietas, kuras citādi būtu aizpildījuši ieceļotāji no Eiropas Savienības. Šomēnes, uzturoties darba vizītē Latvijā, pēc pārrunām ar Latvijas Ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Deiviss apgalvoja, ka pat pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā tiks saglabātas tādas pašas tiesības kā pašreiz.
„Mēs vēlamies nokārtot šo jautājumu pēc iespējas civilizētākā un atbildīgākā veidā. Mēs vēlamies, lai Latvijas pilsoņiem arī turpmāk būtu tādas pašas tiesības kā tagad. Un runa nav vien par uzturēšanās tiesībām. Mēs runājām arī par pieeju valsts pakalpojumiem, veselības aprūpes sistēmai. Tās ir parastās tiesības, kuras mēs būtu snieguši arī mūsu pašu iedzīvotājiem,” teica ministrs.
Lielbritānijā patreiz dzīvo aptuveni 150 tūkstoši Latvijas pilsoņu, vairums no viņiem ir darbaspējīgā vecumā, un neziņa par iedzīvotāju statusu pēc izstāšanās ir nepatīkama un satraucoša. Publikācijas presē akcentē, ka sarežģījumus rada arī Apvienotās Karalistes birokrātisko iestāžu neizpratne. Tā, piemēram, pabalstu saņemšanai jau tagad tiek pieprasīts apliecināt, ka persona ir oficiāli reģistrēta Lielbritānijā, un tai ir pastāvīgā rezidenta karte, kaut gan ES pilsonim ir tiesības dzīvot un strādāt Apvienotajā Karalistē. Dažkārt bailēs par uzturēšanās atļaujas pārtraukšanu cilvēki pat izlemj atteikties no viņiem pienākošos pabalstu pieprasīšanas. Pārsvarā šīs problēmas skar jaunpienācējus, jo pastāvīgā rezidenta karte ir iegūstama tikai pēc piecu gadu uzturēšanās Apvienotajā Karalistē. Zināmu satraukumu rada arī iespējamā minimālā gada ienākuma un nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēra noteikšana. Šī iemesla dēļ daļa jaunpienācēju apsver pārvākšanās iespēju uz citām Eiropas Savienības valstīm.